Vai esi pamanījis mazus, baltus punktus uz saviem nagiem un domāji, ka tas ir kalcija trūkums? Šis izplatītais mīts ir maldinošs! Balti punkti uz nagiem, zināmi kā leikonīhija, parasti nav saistīti ar uzturu, bet gan ar pavisam citiem iemesliem, kas var tevi pārsteigt. Šajā rakstā mēs izskaidrosim, kas patiesībā izraisa šos punktus, kāpēc tie parādās un ko darīt, ja tie tevi satrauc. Iedvesmojies un uzzini, kā rūpēties par savu nagu veselību!
Kas ir balti punkti uz nagiem?
Balti punkti uz nagiem jeb leikonīhija ir nelieli, balti vai pienaini plankumi, kas parādās uz nagu plātnes. Tie var būt atsevišķi punkti, svītras vai pat aptvert lielāku nagu daļu. Lai gan tie bieži tiek saistīti ar kalcija trūkumu, tas ir mīts – kalcija deficīts parasti neizraisa šādus plankumus.
Īstais iemesls: mikrotraumas un citas pārsteidzošas lietas
Visbiežākais balto punktu iemesls ir mikrotraumas nagu matricā – nagu saknes daļā, kur veidojas jauna nagu plātne. Šeit ir galvenie cēloņi:
Mehāniski bojājumi: Nelieli triecieni, spiediens uz nagiem (piemēram, no manikīra, nagu grauzšanas vai darba ar rokām) vai pat pārāk agresīva kutikulas apgriešana var sabojāt nagu matricu, izraisot baltus punktus. Šie plankumi parādās, kad nags aug, parasti 2–6 nedēļas pēc traumas.
Manikīra kļūdas: Pārāk intensīva nagu pulēšana, nepareiza gēllakas noņemšana vai nekvalitatīvi instrumenti var radīt mikrobojājumus, kas izpaužas kā balti plankumi.
Ādas slimības: Dažkārt balti punkti var būt saistīti ar tādiem stāvokļiem kā psoriāze vai ekzēma, kas ietekmē nagu struktūru.
Sēnīšu infekcijas: Retos gadījumos balti plankumi var liecināt par sēnīšu infekciju, īpaši, ja tie ir plaši un pavada nagu sabiezēšana vai dzeltenums.
Alerģiskas reakcijas: Dažreiz kosmētikas līdzekļi (nagu lakas, acetons) vai ķīmiskas vielas var izraisīt alerģiju, kas ietekmē nagu matricu.
Stress vai hormonālās izmaiņas: Lai gan retāk, stress, grūtniecība vai hormonālie traucējumi var ietekmēt nagu augšanu, radot nelielas izmaiņas struktūrā.
Interesanti, ka balti punkti nav saistīti ar kalcija vai citu minerālvielu trūkumu, kā bieži tiek uzskatīts. Uztura deficīts, piemēram, cinka vai dzelzs trūkums, var ietekmēt nagu veselību, bet tas parasti izraisa citas pazīmes, piemēram, trauslus nagus vai rievas.
Vai balti punkti ir bīstami?
Lielākajā daļā gadījumu balti punkti uz nagiem ir nekaitīgi un izzūd paši, kad nags izaug (parasti 6–12 mēnešu laikā, jo nagi aug lēni – aptuveni 1 mm nedēļā). Tomēr ir retas situācijas, kad tie var signalizēt par veselības problēmām:
Plaša leikonīhija: Ja balti plankumi aptver visu nagu vai vairākus nagus, tas var liecināt par sistēmiskām problēmām, piemēram, aknu slimībām, nieru mazspēju vai olbaltumvielu trūkumu.
Citas nagu izmaiņas: Ja baltajiem punktiem pievienojas nagu sabiezēšana, krāsas izmaiņas (dzeltenums, brūnums) vai sāpes, tas var norādīt uz sēnīšu infekciju vai psoriāzi.
Hroniska parādīšanās: Ja punkti parādās regulāri un lielā skaitā, tas var būt saistīts ar alerģijām vai mehānisku kairinājumu.
Ko darīt, ja uz nagiem ir balti punkti?
Novēro un esi pacietīgs:
Ja punkti ir mazi, izolēti un neizraisa diskomfortu, visticamāk, tie ir mikrotraumu rezultāts. Gaidi, līdz nags izaugs, un punkti pazudīs.
Seko līdzi, vai punkti parādās atkārtoti vai mainās.
Saudzē nagus:
Izvairies no agresīva manikīra: Lieto kvalitatīvus instrumentus un negriez kutikulas pārāk dziļi.
Aizsargā nagus no triecieniem, valkā cimdus, veicot mājas darbus vai strādājot ar ķīmiskām vielām.
Izvairies no nagu grauzšanas vai pārmērīgas pulēšanas.
Uzlabo nagu kopšanu:
Lieto mitrinošus nagu un kutikulu krēmus vai eļļas (piemēram, ar jojobas eļļu vai E vitamīnu), lai stiprinātu nagus.
Izvēlies kvalitatīvas nagu lakas un noņem tās ar bezacetona līdzekļiem, lai mazinātu kairinājumu.
Periodiski dod nagiem atpūtu no gēllakas vai mākslīgajiem nagiem.
Pievērs uzmanību uzturam:
Lai gan balti punkti nav kalcija trūkuma pazīme, sabalansēts uzturs ar pietiekamu cinku (rieksti, sēklas), dzelzi (gaļa, spināti) un biotīnu (olas, avokado) palīdz uzturēt nagu veselību (skat. rakstu par blāvu ādu un uzturu).
Dzer pietiekami ūdens (1,5–2 litri dienā), lai atbalstītu organisma hidratāciju.
Konsultējies ar speciālistu:
Ja balti punkti aptver visu nagu, parādās uz vairākiem nagiem vai pavada citas izmaiņas (sabiezēšana, plaisāšana), apmeklē dermatologu vai podologu.
Ārsts var veikt analīzes, lai izslēgtu sēnīšu infekcijas, alerēģijas.
Skaties video pamācības: Skaties video, lai uzzinātu, kā pareizi veikt manikīru un kopt nagus, piemēram, YouTube kanālos par nagu kopšanu.
Kā novērst balto punktu parādīšanos?
Maiga attieksme pret nagiem: Izvairies no mehāniskiem bojājumiem, piemēram, spēcīgas nagu knibināšanas vai pārmērīgas pulēšanas.
Kvalitatīvs manikīrs: Izvēlies profesionālu meistaru, kas lieto sterilus instrumentus un saudzīgas tehnikas.
Aizsardzība no kairinātājiem: Valkā cimdus, strādājot ar tīrīšanas līdzekļiem vai aukstā laikā, lai pasargātu nagus no izžūšanas.
Regulāra kopšana: Lieto nagu stiprinātājus vai caurspīdīgus pārklājumus, lai aizsargātu nagu plātni.
Mīti par baltajiem punktiem
Mīts: Balti punkti nozīmē kalcija trūkumu.
Patiesība: Kalcija deficīts var izraisīt trauslus nagus, bet ne baltus punktus. Punktus galvenokārt izraisa mikrotraumas.
Mīts: Balti punkti ir slimības pazīme.
Patiesība: Lielākoties tie ir nekaitīgi, bet plaša leikonīhija retos gadījumos var signalizēt par veselības problēmām.
Mīts: Balti punkti ir sēnīšu infekcija.
Patiesība: Sēnītes parasti izraisa dzeltenus vai sabiezētus nagus, nevis atsevišķus baltus punktus.
Veseli nagi bez baltajiem punktiem – tas ir iespējams!
Balti punkti uz nagiem nav saistīti ar kalcija trūkumu, kā daudzi domā, bet gan ar mikrotraumām, manikīra kļūdām vai citiem faktoriem, kas ietekmē nagu matricu. Lielākoties tie ir nekaitīgi un izzūd paši, bet, rūpējoties par nagiem un izvairoties no agresīvas ietekmes, tu vari samazināt to parādīšanos. Ja punkti tevi satrauc vai pavada citas izmaiņas, konsultējies ar dermatologu. Izmēģini mūsu padomus un atklāj, kā saglabāt nagus veselīgus un skaistus!
